Krājumu uzskaite ir būtiska uzņēmuma finanšu pārvaldības sastāvdaļa, kas ietekmē gan bilances posteņus, gan peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Precīza un savlaicīga krājumu atzīšana, novērtēšana un uzskaite palīdz uzņēmumam nodrošināt ticamu finanšu informāciju, ievērot normatīvos aktus un pieņemt pamatotus vadības lēmumus. Kā samazināt zudumu, novecojušu krājumu un resursu neefektīvas izmantošanas riskus, vienlaikus stiprinot iekšējo kontroli uzņēmumā?
Kā noteikt, kurā brīdī krājums ir jāatzīst bilancē – piegādes brīdī, īpašumtiesību pārejā vai pēc rēķina saņemšanas?
Kādas sekas rada nepamatoti agrā vai novēlota krājumu atzīšana finanšu pārskatos?
Vai izvēlētā krājumu uzskaites metode (FIFO, LIFO, vidējā svērtā) var ietekmēt peļņas aprēķinu un uzņēmuma nodokļu slogu?
Kā uzņēmuma darbības sezonalitāte ietekmē izvēlēto krājumu uzskaites modeli?
Vai LIFO metode ir atļauta Latvijas grāmatvedības praksē un kā to saskaņot ar Gada pārskatu likumu?
Kā rīkoties, ja piegādātājs piešķir atlaides pēc piegādes – vai un kā jākoriģē krājumu uzskaites vērtība?
Kā uzskaitīt krājumus, kas iegādāti ar priekšapmaksu, bet vēl nav saņemti?
Kā noteikt un pamatot krājumu neto pārdošanas vērtību gadījumos, kad tirgus cena krītas?
Kādā veidā krājumu novērtēšanas metodes ietekmē uzņēmuma likviditātes un maksātspējas rādītājus?
Kā izvēlēties piemērotu inventarizācijas biežumu dažāda veida krājumiem (ātri apritoši, lēni apritoši, bojāejas)?
Kā dokumentēt dabīgos zudumus un kā tos atšķirt no krāpnieciskām darbībām vai iztrūkumiem?
Kā veikt un grāmatot inventarizācijas korekcijas, ja konstatēti pārpalikumi vai iztrūkumi?
Vai un kā jāveido uzkrājumi bojātiem vai novecojušiem krājumiem?
Kā nodrošināt krājumu objektīvu un pamatotu novērtēšanu pārskata perioda beigās, izvairoties no to vērtības mākslīgas paaugstināšanas?
Kāda ir minimālā un ieteicamā informācija par krājumiem, kas jāatspoguļo gada pārskatā saskaņā ar Latvijas normatīviem?
Praktiskie padomi
Iekšējo noteikumu izstrāde par krājumu atzīšanu, saskaņojot tos ar piegādes un īpašumtiesību kritērijiem.
Konsekventas krājumu uzskaites metodes izvēle, kas vislabāk atbilst uzņēmuma darbības modelim.
Regulāra analīze par to, kā atlaižu sistēma ietekmē krājumu vērtību, un nodrošinājums to korektai uzrādīšanai.
Inventarizācijas plānošana kā iekšējās kontroles instruments krājumu uzskaites pareizības nodrošināšanai un zudumu vai neatbilstību savlaicīgai identificēšanai.
Inventarizācijas biežuma noteikšana atkarībā no krājumu aprites ātruma vai vērtības.
Kārtības noteikumu izstrāde dabīgo zudumu normu noteikšanai un to regulārai pārskatīšanai, balstoties uz faktiskajiem datiem.
Aktu sastādīšana par atšķirībām inventarizācijas rezultātos, veicot iemeslu analīzi – vai tas ir zudums, pārpalikums vai nepareiza uzskaite.
Krājumu novērtējums pēc zemākās vērtības principa – izmaksu vai neto pārdošanas vērtības.
Krājumu uzskaites nodrošināšana ar datu integrāciju pārdošanas un noliktavas sistēmās.
Finanšu pārskatā norādītās informācijas par krājumiem saskaņošana ar uzskaites reģistriem un iekšējās kontroles procedūrām.