Šis pasākums ir noticis. Sazinieties ar mums, ja vēlaties saņemt video ierakstu, vai skatiet citus aktuālos pasākumus.
VID nodokļu kontroles aktualitātes un turpmāka nodokļu maksātāju uzraudzība 2026. gadā
24.11.2025 | 14:00 – 16:00
2026. gads būs pārmaiņu un pielāgošanās laiks. Valsts ieņēmumu dienests turpinās ieviest modernizētu, uz risku analīzi balstītu uzraudzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci un mazināt ēnu ekonomiku. Uzņēmumiem tas nozīmēs nepieciešamību pastiprināti sekot līdzi datu atbilstībai, grāmatvedības kvalitātei un digitālo prasību ievērošanai. Šajā vebinārā apkoposim un dalīsimies ar būtisku informāciju ikvienam speciālistam par to, kā šos principus īstenot praksē, lai mazinātu nodokļuuzrēķinu riskus.
Ko iegūsiet šajā apmācību vebinārā?
Izpratni par VID jaunākajām kontroles tendencēm un 2026. gada reformām.
Informāciju par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem un to novēršanu.
Praktiskas zināšanas par sadarbību ar VID un nodokļu riska vadību.
Praktiskus ieteikumus, kā sagatavoties nodokļu kontrolei.
VID reorganizācija un tās ietekme uz sadarbību ar nodokļu maksātājiem.
Strukturēto e-rēķinu datu iesniegšana un automātiska salīdzināšana ar PVN deklarācijām.
Kā VID 2026. gadā vērtēs uzņēmumu faktisko saimniecisko darbību digitālajā vidē?
Kā tiks nodrošināta līdzsvarota pieeja starp risku balstītu kontroli un uzticības principu?
Papildu uzraudzība un kontroles fokuspunkti – riska maksātāji, reitings, datu analītika.
Situāciju skaidrojumi
VID aktuālo nodokļu kontroles uzraudzības loks:
Darba ņēmēju deklarēšana: ziņojumi par nodarbinātību vai darba attiecībām iesniegti par vēlu vai netiek iesniegti vispār.
Nesakārtota grāmatvedības kārtošana — trūkst reģistru, ieraksti nav atbilstoši dokumentiem vai to kārtība neatbilst uzskaitei.
Darījumi skaidrā naudā virs normatīvajos aktos noteiktā vai bez atbilstošas dokumentācijas.
Attaisnojumu dokumentu (piemēram, pavadzīmju vai pavaddokumentu) kārtības neievērošana — piemēram, preču izziņa nav atbilstoša, trūkst dokumenti.
Funkcionalitāšu (piemēram, elektronisko kases aparātu – EKA) lietošanas pienākumu nepildīšana — piemēram, uzņēmums nelieto EKA vai neuzglabā atskaites, kā tam jābūt.
Darījumi ar potenciāli riska partneriem — piemēram, ar uzņēmumiem, kuriem ir slikta nodokļu maksātāja reputācija vai kas ir “čaulas” uzņēmumi.
Nepareiza priekšnodokļa atskaitīšana vai atskaitīšana bez atbilstoša pamatojuma — īpaši aktuāli PVN jomā.
Komercdarbība bez reģistrēšanas vai uzņēmums neveic darbību atbilstoši savam reģistrētajam statusam.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas vai izdevumu uzskaites neprecizitātes — izdevumi tiek uzrādīti, bet saimnieciskā darbība nav reāli pierādāma vai izdevums nav tiešā veidā saistīts ar to.
Normatīvo aktu izmaiņu neievērošana — ja uzņēmums neadaptē savu iekšējo kontroli, neievieš aktuālo prasību izmaiņas, vai neatjauno procedūras un risku novērtējumus.
Darījumu partnera un darījuma risku neanalizēšana — uzņēmumi neizvērtē savus piegādātājus vai sadarbības partnerus ar nodokļu risku prizmu.
Uzņēmuma dibinātāju, valdes locekļu vai amatpersonu slēpto saistību neatklāšana — piemēram, ja persona vada vairākus uzņēmumus un tas netiek norādīts vai izvērtēts kā potenciāla nodokļu riska faktors.
Normatīvo aktu prasību pārkāpumi saistībā ar sociālajām iemaksām — piemēram, darba devējs neuzrāda visas obligātās sociālās iemaksas vai nepareizi aprēķina tās.
Nesakārtotas bankas kontu un apgrozījuma atskaites — jo īpaši, ja kontu apgrozījums būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, un tas nav pietiekami pamatots.
Savlaicīgas deklarāciju, ziņojumu vai datu atklāšanas prasību neievērošana — piemēram, tiek sniegta neatbilstoša informācija par uzņēmuma darbību, darbiniekiem vai saistītajiem uzņēmumiem.