Līdz ar tehnoloģiju attīstību, darba organizācijas modeļu pārmaiņām un pieaugošo attālinātā darba īpatsvaru, būtiski pieaug nepieciešamība pēc darbinieku spējas pielāgoties dinamiskai videi – šī spēja kļūst par vienu no nozīmīgākajām profesionālajām kompetencēm. Šajā rakstā personālvadības eksperte Zane Rostoka skaidro, kā pielāgot prasmes un attīstīt spēju efektīvi darboties dažādos darba apstākļos, vienlaikus saglabājot gan produktivitāti, gan labbūtību.
Apkopojums no 23.04.2025 apmācību vebināra Pārmaiņu laiks uzņēmuma, personāla un finanšu vadībā: kā nezaudēt savu vērtību darba tirgū, attīstot jaunas prasmes MANAKABATA.LV platformā.
DARBINIEKU SPĒJA PIELĀGOTIES PĀRMAIŅĀM
Kā digitālo rīku attīstība ietekmē darbinieku spēju pielāgoties un profesionālo vērtību darba tirgū?
Zane Rostoka: Digitālo tehnoloģiju straujā attīstība ir būtiski pārveidojusi prasības pret darbiniekiem. Agrāk pietika ar MS Word un Excel zināšanām, bet šobrīd profesionāļiem jāorientējas daudz plašākā rīku klāstā – dokumentu koplietošanas platformas, videokonferenču programmas, CRM sistēmas, automatizācijas risinājumi u.c.
Darbinieki, kuri ir atvērti pārmaiņām un ar vēlmi apgūt jaunas tehnoloģijas, kļūst īpaši vērtīgi darba devējiem. Šīs prasmes:
- uzlabo spēju pielāgoties, kas ir būtiska mūsdienu dinamiskajā darba vidē, kas nepieciešamas mūsdienu dinamiskajā darba vidē;
- veicina pašpārliecinātību un pašdisciplīnu, ļaujot darbiniekiem risināt sarežģītus uzdevumus patstāvīgi;
- rada pievienoto vērtību, īpaši nozarēs, kur tehnoloģiju lietošana kļūst par ikdienu.
Turpretim darbiniekiem, kuri izvairās no digitālu rīku apgūšanas, palielinās profesionālās stagnācijas risks, samazinās konkurētspēja un iespējas pielāgoties mainīgām darba vides prasībām.
DIGITĀLO RĪKU IETEKME DARBINIEKU PRODUKTIVITĀTĒ
Vai digitālo tehnoloģiju izmantošana uzlabo darba produktivitāti, vai arī rada riskus veselīgam darba un dzīves līdzsvaram?
Zane Rostoka: Digitālās tehnoloģijas nenoliedzami uzlabo darba efektivitāti – tās paātrina procesu norisi, samazina manuāla darba apjomu (piemēram, atskaišu un tabulu sagatavošana), ļauj strādāt attālināti un ātri pielāgoties jauniem apstākļiem.
Labi pārzinot digitālos rīkus, darbinieks var kontrolēt uzdevumu izpildi, strukturēt darba dienu un iegūt vērtīgu pieredzi. Tas nākotnē paaugstina konkurētspēju darba tirgū.
Tomēr vienlaikus pieaug arī riski darba un dzīves līdzsvaram. Attālināts darbs var izpludināt robežas starp profesionālo un privāto laiku. Darbinieki nereti turpina darbu ārpus oficiālā darba laika, saņem ziņas un e-pastus brīvdienās, kas rada digitālo nogurumu. Tas var izpausties kā fizisks un emocionāls izsīkums, koncentrēšanās grūtības, miega traucējumi un paaugstināts stresa līmenis.
Risinājumi:
- Izstrādāt skaidras iekšējās vadlīnijas par darba laiku digitālajā vidē.
- Veicināt e-pastu un ziņojumu sūtīšanas ierobežošanu ārpus darba stundām.
- Piedāvāt atbalsta pasākumus digitālās veselības uzturēšanai, piemēram, acu atpūtas režīmus un laikus bez ekrāniem.
Tādējādi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu digitālo vidi, nepieciešama apzināta darba kultūra. Tiek ievērotas darba un atpūtas robežas, skaidri definēti komunikācijas laiki un ieviesti veselīgi digitālās higiēnas ieradumi.
Darba tirgus nākotne
Darba tirgus nākotne: kādas pārmaiņas sagaida darba attiecībās
14.08.2025 | Zane Rostoka
Darba tirgus strauji mainās, un līdz ar to būtiski transformējas arī darba attiecību saturs un forma. Tehnoloģiju attīstība, paaudžu maiņa, attālinātā darba nostiprināšanās un darbinieku vērtību pārbīde liek uzņēmumiem pārvērtēt tradicionālās pieejas nodarbinātībai.
