Mūsdienās Latvijas rezidentiem ir tiesības atvērt un izmantot banku kontus vai maksājumu platformas ārvalstīs, taču jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir pieejama plaša informācija par šādiem kontiem. Šajā rakstā SIA Capitax PRO produktu attīstības un klientu izaugsmes vadītājs Daniils Vladimirovs skaidro, kā VID automātiski saņem informāciju no ārvalstu finanšu iestādēm par rezidentu kontiem, to atlikumiem un procentu ienākumiem.
Apkopojums no 29.04.2025 apmācību nodarbības Uzņēmēju diena – ar kādām grūtībām saskaras uzņēmēji un pašnodarbinātie šobrīd? MANAKABATA.LV platformā.
DATI NO ĀRVALSTU BANKĀM
Kā VID iegūst datus par ārvalstīs atvērtajiem bankas kontiem?
Daniils Vladimirovs: Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados ir būtiski paplašinājis pieeju datiem par iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu līdzekļiem ārvalstīs.
Galvenie informācijas iegūšanas kanāli ir:
- Automātiskā informācijas apmaiņa starp valstīm (CRS – Common Reporting Standard)
Bankas un finanšu iestādes visā pasaulē sniedz informāciju par ārvalstu rezidentu kontiem savām nodokļu administrācijām, kuras šo informāciju nodod tālāk attiecīgās personas mītnes valsts iestādēm (Latvijā – VID).
- FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act)
Ja Latvijas rezidents ir atvēris kontu ASV bankā vai ASV platformā, šī informācija tiek nodota saskaņā ar FATCA līgumiem starp Latviju un ASV.
- Informācijas pieprasījumi un sadarbība ar ārvalstu nodokļu administrācijām
Ja ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai neziņotiem kontiem, VID var nosūtīt pieprasījumu ārvalstu iestādēm arī individuāli.
- Deklarēšanas pienākumi pašam nodokļu maksātājam
Nodokļu maksātājiem ir pienākums pašiem norādīt deklarācijās ārvalstīs esošos kontus, īpašumus un ienākumus.
VID PIEEJAMA INFORMĀCIJA
Kāda konkrēta informācija nonāk VID rīcībā no CRS un FATCA?
Daniils Vladimirovs: VID rīcībā nonāk informācija par:
- Konta turētāju: vārds, uzvārds / uzņēmuma nosaukums, dzīves vietas adrese, personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs;
- Konta numuru;
- Finanšu iestādes nosaukumu un jurisdikciju;
- Konta atlikumu gada beigās;
- Kopējo procentu ienākumu, dividendes vai citu ienākumu apjomu, kas kontā gūti gada laikā;
- Konta atvēršanas vai slēgšanas datumu.
Piemērs:
Ja Latvijas rezidentam ir konts Vācijas bankā, kura dalās ar datiem saskaņā ar CRS, tad gada laikā gūtie procenti (piemēram, 200 EUR) un konta atlikums 31. decembrī (piemēram, 15 000 EUR) tiks automātiski nosūtīti Latvijas VID.
VID pievērš uzmanību arī digitālajām maksājumu platformām, piemēram: PayPal, Revolut, Wise (agrāk TransferWise), Stripe, Skrill u.c.
Daļa no šīm platformām ir reģistrētas valstīs, kas piedalās CRS, tādēļ arī tās sniedz datus VID.
Turklāt, no 2024. gada stājas spēkā jaunas Eiropas Savienības prasības (DAC7 direktīva), kas uzliek pienākumu tiešsaistes platformām (arī maksājumu platformām) ziņot par lietotāju saimniecisko darbību.
Piemērs:
Ja Latvijas uzņēmējs izmanto PayPal kontu, lai pieņemtu maksājumus no klientiem un šajā kontā gada beigās ir uzkrāti 5 000 EUR, šī informācija var tikt nodota VID.
Vadības finanses: darba līgums, līgums ar pašnodarbināto, uzņēmuma līgums, autorlīgums
Vadības finanses: kā pareizi izvēlēties līguma formu nodokļu sloga mazināšanai – darba līgums, līgums ar pašnodarbināto, uzņēmuma līgums, autorlīgums
18.09.2025 | Baiba Grandāne
Ikvienam uzņēmumam sadarbībā ar darbiniekiem un partneriem jāizvēlas piemērotākā līguma forma. Šis lēmums ietekmē ne tikai ikdienas darbu, bet arī nodokļu slogu, juridiskos riskus un uzņēmuma finansiālo drošību. Darba līgums, līgums ar pašnodarbināto, uzņēmuma līgums vai autorlīgums – katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Vadības finanšu skatījumā svarīgi atrast līdzsvaru starp izmaksu optimizāciju, atbildību un likuma prasību ievērošanu, lai uzņēmums varētu strādāt droši un ilgtermiņā izdevīgi.
