Baiba Grandāne: valdes locekļa pienākumi ar līgumu vai bez?


Valdes loceklis savas pamatfunkcijas – pārstāvēt sabiedrību un vadīt tās darbību – var veikt arī bez atsevišķa darba līguma, jo šie pienākumi izriet no statūtiem un Komerclikuma. Tas nozīmē, ka ar pašu ievēlēšanu amatā pietiek, lai valdes loceklis varētu rīkoties uzņēmuma vārdā. Šajā rakstā Baiba Grandāne, LNKA sertificēta nodokļu konsultante, skaidro, kādos gadījumos valdes loceklim nepietiek pildīt pienākumus tikai uz statūtu un Komerclikuma pamata, un kad ir nepieciešams noslēgt papildu tiesiskos dokumentus – pilnvarojuma vai darba līgumu.

LĪGUMA FORMA AR VALDES LOCEKLI

Kāda ir piemērotākā tiesiskā forma valdes locekļa pienākumu izpildei – pilnvarojuma līgums (ar vai bez atlīdzības), darba līgums vai abu līgumu kombinācija?

Baiba Grandāne:  Valdes loceklis var darboties uz pilnvarojuma pamata, nesaņemot atlīdzību. Taču ir jāvērtē, vai šāda situācija nerada risku, ja valdes loceklis faktiski strādā kā darbinieks.

Ja pilnvarojuma līgumā paredz atlīdzību, tā kļūst par ienākumu, kas apliekams ar IIN un VSAOI (valdes loceklis ir darba ņēmējs). 

Praksē izmanto arī nosacījumu, ka atlīdzība tiek izmaksāta tikai tad, kad sasniegts konkrēts apgrozījums, piemēram, “atlīdzība tiek maksāta, kad apgrozījums pārsniedz 5 mēnešalgas mēnesī”. Tas ļauj sasaistīt izmaksas ar uzņēmuma rezultātiem.  

Uzņēmuma statūti var noteikt, ka valdes loceklis rīkojas sabiedrības vārdā bez atsevišķa līguma. 

Tomēr VID praksē uzskata, ka, ja valdes loceklis veic pastāvīgus darba pienākumus (grāmatvedība, administrēšana, klientu apkalpošana), tad būtu jānoslēdz darba līgums. 

Valdes loceklis var veikt vairākus pienākumus gan darba līguma, gan pilnvarojuma līguma ietvaros. 

FAKTORI TIESISKĀS FORMAS IZVĒLEI

Kādus faktorus jāņem vērā, izvēloties valdes locekļa pienākumu izpildes tiesisko formu?

Baiba Grandāne: Izvēloties valdes locekļa pienākumu izpildes tiesisko formu, jāvērtē: 

  • Nodokļu slogs – pilnvarojums bez atlīdzības mazina izmaksas, darba līgums nodrošina pilnu nodokļu režīmu. 
  • Uzņēmuma finansiālās iespējas – vai iespējams nodrošināt regulāru algu, vai jāizvēlas elastīga atlīdzība. 
  • VID prakse – ja pienākumi faktiski ir darba funkcijas, drošāk ir darba līgums. 
  • Darba tiesību aizsardzība – darba līgums nodrošina sociālās garantijas, pilnvarojums tās neparedz. 
  • Atbildības līmenis un pienākumu apjoms – tikai vadības funkcijas → pilnvarojums; ikdienas darba pienākumi → darba līgums vai kombinācija. 

Līdz ar to valdes locekļa pienākumu izpildes tiesiskā forma jāizvēlas, līdzsvarojot uzņēmuma finansiālās iespējas ar nodokļu slogu, ņemot vērā aktuālo VID praksi un darba tiesību aizsardzības prasības, kā arī atbildības līmeni un faktisko pienākumu apjomu. 

Vadības finanses: darba līgums, līgums ar pašnodarbināto, uzņēmuma līgums, autorlīgums

Vadības finanses: kā pareizi izvēlēties līguma formu nodokļu sloga mazināšanai – darba līgums, līgums ar pašnodarbināto, uzņēmuma līgums, autorlīgums
18.09.2025 | Baiba Grandāne

Ikvienam uzņēmumam sadarbībā ar darbiniekiem un partneriem jāizvēlas piemērotākā līguma forma. Šis lēmums ietekmē ne tikai ikdienas darbu, bet arī nodokļu slogu, juridiskos riskus un uzņēmuma finansiālo drošību. Darba līgums, līgums ar pašnodarbināto, uzņēmuma līgums vai autorlīgums – katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Vadības finanšu skatījumā svarīgi atrast līdzsvaru starp izmaksu optimizāciju, atbildību un likuma prasību ievērošanu, lai uzņēmums varētu strādāt droši un ilgtermiņā izdevīgi.


, , :

Grāmatvedības serviss

Zināšanas un apmācības

Sazināties ar mums