Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam noteikto minimālo darba stundu apjomu, kas paredz stabilu darba samaksu un aizsargā darbinieka intereses. Savukārt situācijās, kad darba devējs nevar nodrošināt darbu, piemērojama dīkstāve, par kuru darbiniekam ir saglabājama atlīdzība atbilstoši Darba likuma prasībām. Šajā rakstā nodokļu konsultante Laila Kelmere skaidro, kādas ir darba devēja tiesības un pienākumi šajās situācijās.
Apkopojums no 26.09.2025 apmācību nodarbības Darba laiks un darba samaksa: aktuālo problēmjautājumu risinājumi MANAKABATA.LV platformā.
PIEMAKSA PAR DĪKSTAVES LAIKU
Darbiniekam ir summētais darba laiks. Pārskata periods – divi mēneši. Pirmajā mēnesī nostrādāts mazāk stundu nekā normālais darba laiks, otrajā – vairāk nekā normālais darba laiks. Kopumā virsstundas neveidojas. Vai pirmajā mēnesī bija jāpiemaksā par dīkstāvi, ja darbiniekam netika nodrošināts normālais darba laiks?
Laila Kelmere: Jāpievērš uzmanība tam, kas ir noteikts darba līgumā ar konkrēto darbinieku. Proti, ja tajā ir precīzi noteikts garantētais apmaksātais darba laiks un kādu iemeslu dēļ darba devējs nav varējis darbinieku nodrošināt ar darbu, tad šīs nenostrādātās stundas būtu uzskatāmas par dīkstāvi un apmaksājamas.
Vērtējama ir situācija, ja ir maiņu darbs. Tika sagatavots darba grafiks par to, cik stundas būs jānostrādā konkrētā mēnesī, un puses šo grafiku saskaņoja. Cilvēks ir bijis pieejams grafikā noteiktajā laikā, bet darba devējs nav varējis izpildīt savu saistību un nodrošināt ar darbu (iestājās dīkstāve).
Tad šajā gadījumā grafikā noteiktais bija kā apstiprinājums, ka darbiniekam būs jāizpilda darbs un par to saņems atlīdzību.
Ja darba devējs nenodrošina darbinieku ar darba līgumā nolīgto darbu pilnā apmērā un pārskata perioda beigās tiek konstatētas mazāk nostrādātas stundas, nekā bija jānostrādā saskaņā ar noslēgto darba līgumu, tad nenostrādātās stundas ir dīkstāve. Dīkstāve ir apmaksājama.
Šajā gadījumā arī jāizvērtē, vai pārskata perioda beigās neveidojas virsstundas.
MINIMĀLO DARBA STUNDU NODROŠINĀŠANA
Kā rīkoties, ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti?
Laila Kelmere: Ja atbilstoši noslēgtā darba līguma noteikumiem darbiniekam nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju un pārskata periodu divi mēneši, tad darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam pārskata perioda normālā darba laika stundu daudzumu.
Ja šādā situācijā divu mēnešu periodā kopumā ir nostrādāts normālais darba laiks, tad piemaksa par pirmo mēnesi neveidojas.
Jaunākie plānotie grozījumi Darba likumā un 2025. gada aktuālā tiesu prakse darba tiesībās
Jaunākie plānotie grozījumi Darba likumā un 2025. gada aktuālā tiesu prakse darba tiesībās
29.10.2025 | Kaspars Rācenājs
Darba tiesību joma 2025. gadā piedzīvo būtiskas pārmaiņas – gan ar plānotajiem grozījumiem Darba likumā, gan ar jaunākajām tiesu prakses atziņām. Šajā vebinārā ikvienam speciālistam apkoposim, kā šīs izmaiņas ietekmēs darba devēju un darbinieku tiesiskās attiecības, kā arī ikdienas darba organizāciju. Dalīsimies ar informāciju par gaidāmajām normām un tiesu lēmumiem, lai uzņēmumā nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām un mazinātu iespējamos riskus.
