Valdes loceklis – bieži uzņēmumā tas ir arī līdzīpašnieks vai aktīvs lēmumu pieņēmējs. Taču ne katrs valdes pienākumu pildīšanas modelis aprobežojas tikai ar juridisku statusu, un ne visos gadījumos atlīdzība valdes loceklim tiek fiksēta mēnesī kā darba algai. Šajā rakstā Nataļja Griškova, MANAKABATA.LV grāmatvedības servisa un nodokļu konsultāciju direktore, skaidro, kā praksē tiek vērtēta valdes locekļa atlīdzība, kādos gadījumos VID var piemērot domājamo ienākumu un ko uzņēmējiem ir būtiski zināt, lai savlaicīgi mazinātu nodokļu riskus.
ŠAJĀ RAKSTĀ UZZINĀSIET:
- Kas ir valdes locekļa domājamais ienākums un kad tas rodas?
- Kad jaunam uzņēmumam domājamais ienākums netiek piemērots?
- Kā VID praksē izvērtē valdes locekļa faktisko iesaisti uzņēmuma darbībā?
- Par cik gadiem VID var pārrēķināt nodokļus saistībā ar domājamo ienākumu?
VALDES LOCEKĻA DOMĀJAMĀ IENĀKUMA PIEMĒROŠANA
Kas ir domājamais ienākums valdes loceklim?
Nataļja Griškova: Domājamais ienākums ir nodokļu aprēķināšanas instruments. Tas nozīmē, ka valdes loceklis ir saņēmis atlīdzību, pat ja tā nav formāli izmaksāta, ja vien:
- uzņēmuma mēneša apgrozījums ir lielāks par noteiktu slieksni (vairāk nekā 5 * minimālās algas mēnesī),
- un valdes loceklis pilnībā vai daļēji veic tiešus darba pienākumus bez noteiktas atlīdzības vai ar zemāku atlīdzību nekā minimālā alga.
Šādā situācijā uzņēmumam rodas pienākums aprēķināt un nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no šīs tā sauktās domājamās summas.
Labā ziņa jaunajiem uzņēmumiem – kapitālsabiedrības dibināšanas gadā uzņēmumam nav pienākuma maksāt IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma minimālās algas apmērā. starpējo datu elektroniska pārbaude un to uzglabāšana pārskatāmā formā.
Kā novērtēt, vai valdes locekļa atlīdzība ir samērīga ar faktisko darba apjomu un nerada nodokļu riskus?
Nataļja Griškova: Valdes locekļa atlīdzības jautājums nav tikai par izmaksāto algu, bet par to, kā attiecības ir noformētas un vai tās ir pamatotas ar faktiem.
Attiecības ar valdes locekli var būt gan darba, gan civiltiesiskas, taču izšķiroši ir tas, vai atlīdzība ir faktiski noteikta. Ja atlīdzība ir noteikta, neatkarīgi no līguma veida, tā ir apliekama ar IIN un VSAOI. Tāpēc uzņēmējam ir svarīgi, lai pastāvētu rakstisks līgums vai vienošanās, kur skaidri noteikti pienākumi un atlīdzības apmērs.
Praksē “samērīgums” nozīmē, ka uzņēmums spēj pamatot, kāds ir valdes locekļa reālais darba apjoms un kāpēc tieši šāda atlīdzība ir noteikta. Riska situācija rodas, ja atlīdzība nav noteikta vispār vai ir simboliska. Šādos gadījumos VID var secināt, ka atlīdzība neatbilst faktiskajai situācijai. Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad atlīdzība ir zem minimālās mēneša darba algas. Šajā situācijā papildus jāvērtē pienākums piemērot valdes locekļa domājamo ienākumu.
2026. gadā minimālā mēneša darba alga ir 780 euro. Ja uzņēmumā nav neviena darbinieka ar vismaz šādu algu un vienlaikus apgrozījums pārsniedz piecu minimālo algu apmēru, nodokļi var būt jāmaksā no valdes locekļa domājamā ienākuma.
Tāpēc drošākais risinājums ir savlaicīgi sakārtot dokumentus un atlīdzības modeli. Skaidra vienošanās, loģisks atlīdzības apmērs un izpratne par VID kritērijiem palīdz izvairīties no negaidītiem nodokļu riskiem.
VID KONTROLES PERIODS VALDES LOCEKĻA DOMĀJAMĀ IENĀKUMA IZVĒRTĒŠANĀ
Vai VID var piemērot domājamo ienākumu ar atpakaļejošu datumu?
Nataļja Griškova: Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, VID ir tiesīgs veikt nodokļu aprēķinu un precizējumu par iepriekšējiem trim taksācijas gadiem. Tas nozīmē, ka, veicot nodokļu kontroli vai auditu 2026. gadā, VID var pārrēķināt nodokļus par 2023., 2024. un 2025. gadu. Šis trīs gadu periods praksē ir standarta VID kontroles periods.
Svarīgi saprast, ka VID ne vienmēr analizē tikai vienu konkrētu mēnesi. Kā rāda prakse, tiek vērtēta uzņēmuma faktiskā darbība kopumā:
- vai uzņēmums ilgstoši gūst stabilu apgrozījumu,
- vai valdes loceklis faktiski vada ikdienas saimniecisko darbību,
- vai atlīdzība (vai tās neesamība) izskatās ekonomiski pamatota.
Ja VID secina, ka domājamais ienākums būtu bijis jāpiemēro arī iepriekšējos periodos, nodokļu aprēķins var attiekties uz vairākiem mēnešiem vai pat visiem trim gadiem. Šādā gadījumā papildus nodokļu summai tiek aprēķināta arī nokavējuma nauda, kas būtiski palielina kopējo finanšu slogu uzņēmumam.
Jāņem vērā – ja VID konstatē ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kontroles periods atsevišķos gadījumos var tikt vērtēts vēl plašāk, taču ikdienas situācijās uzņēmējiem tieši 3 iepriekšējie gadi ir galvenais riska logs.
Tieši tāpēc uzņēmējiem ir būtiski savlaicīgi izvērtēt:
- vai valdes locekļa atlīdzība ir skaidri noteikta,
- vai tā atbilst faktiskajam darba apjomam,
- vai nepastāv domājamā ienākuma piemērošanas risks par iepriekšējiem periodiem.
Valdes locekļa domājamais ienākums nav teorētisks jēdziens, bet praktisks nodokļu risks, ko iespējams savlaicīgi novērst, ja atlīdzība ir skaidri noteikta, korekti noformēta un atbilst uzņēmuma faktiskajai darbībai.
Darba samaksa 2026. gadā: praktiski aspekti nodokļu piemērošanā
Darba samaksa 2026. gadā: praktiski aspekti nodokļu piemērošanā
23.02.2026 | Baiba Grandāne
Darba samaksa ir viena no jomām, kur nodokļu piemērošana prasa vislielāko precizitāti un uzmanību. Šajā vebinārā sniegsim koncentrētu praktisku ieskatu, kā jaunās un jau esošās nodokļu prasības piemērot ikdienas darbā, savlaicīgi atpazīt nodokļu riskus un izvairīties no kļūdām, kas var radīt būtiskas sekas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.
