Mūsdienu praksē bieži sastopama situācija, kad darba devēji un fiziskas personas izvēlas slēgt civiltiesiskus līgumus – piemēram, pilnvarojuma līgumu – nevis darba līgumu. Šajā rakstā Jūlija Sauša, SIA “Jūlijas Saušas juridiskais birojs” valdes priekšsēdētāja, sniedz skaidrojumu par to, kā atšķirt pilnvarojuma un citus civiltiesiskus līgumus no darba attiecībām, kā arī par juridiskajiem un nodokļu riskiem, kas saistīti ar nepareizu līguma formas izvēli.
Atbildes uz jautājumiem apkopotas no 03.12.2024 apmācību nodarbības Fizisko personu ienākumi: deklarēšana, nodokļu nomaksa, tiesvedība, maksātnespēja MANAKABATA.LV platformā.
LĪGUMA FORMA UN DARBA ATTIECĪBU RISKI
Kādas ir sekas, ja noslēgtā civiltiesiskā līguma forma neatbilst faktiskajām attiecībām un tiek izmantota, lai slēptu darba tiesiskās attiecības?
Jūlija Sauša: Latvijas civiltiesību sistēmā katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības izvēlēties, kādā formā tā sadarbojas ar citu personu, piemēram, noslēdzot darba līgumu, pilnvarojuma līgumu, uzņēmuma līgumu vai autorlīgumu. Šī brīvība ir atzīta likumdošanā un respektējama, ja tā tiek īstenota godprātīgi un atbilstoši faktiskajām attiecībām.
Taču, ja pēc būtības attiecības atbilst darba tiesisko attiecību pazīmēm, piemēram, regulārs darba laiks, padotība, darba samaksa, darba izpilde darba devēja noteiktā vietā un kārtībā, bet starp pusēm ir noslēgts tikai civiltiesisks līgums (piemēram, pilnvarojuma līgums), pastāv augsts risks, ka tas tiek izmantots darba attiecību slēpšanai.
DARBA ATTIECĪBU PAZĪMJU KONSTATĒŠANA
Kā valsts iestādes atklāj darba attiecību slēpšanu aiz civillīgumiem?
Jūlija Sauša: Valstij, tās institūcijām – it īpaši Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai – ir uzdots pienākums uzraudzīt, vai šādu līgumu izmantošana nav veids, kā apiet darba likuma normas un izvairīties no sociālo iemaksu veikšanas. Šī uzraudzība iegūst īpašu nozīmi gadījumos, kad ir aizdomas, ka darba attiecības tiek „maskētas” kā uzņēmuma vai pilnvarojuma līgumi.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-64/2020 tika akcentēts, ka darba tiesisko attiecību esība tiek vērtēta pēc faktiskā satura – neatkarīgi no līguma nosaukuma. Tiesa uzsvēra, ka būtiski ir identificēt pazīmes, kas liecina par darba attiecībām, piemēram:
- darba devēja norādījumi par darba veikšanas veidu un laiku;
- regulārs atalgojums;
- pakļautība un kontrole.
Ja šādas pazīmes tiek konstatētas, bet ir noslēgts, piemēram, pilnvarojuma līgums, tiesa var atzīt, ka ir notikusi darba attiecību slēpšana. Tas var radīt gan nodokļu, gan juridiskas sekas – piemēram, nodokļu parādu piedziņu no darba devēja.
grāmatvedība un nodokļi
Mēneša forums MAIJS 2025: grāmatvedība un nodokļi
30.05.2025 | 13:00 – 16:00 | Jūlija Sauša, Daniils Vladimirovs u.c. lektori
Maija forums pulcē grāmatvedības un nodokļu jomas profesionāļus, lai apspriestu aktuālākos likumdošanas jaunumus, praktiskos risinājumus ikdienas darbā un uzņēmējdarbības vides izaicinājumus. Šī mēneša fokusā – izmaiņas darba attiecību regulējumā, VID pārbaužu prakse un efektīvas pieejas nodokļu risku pārvaldībā. Iegūstiet praktiskas atziņas, dalieties pieredzē un stipriniet profesionālo kopienu!
