Pilnvarojuma līgums ar valdes locekli ir viena no visbiežāk izmantotajām uzņēmuma pārstāvības formām. Tas nosaka, kādā režīmā valdes loceklis rīkojas uzņēmuma vārdā, cik plaša ir viņa rīcības brīvība, kāda atbildība ar to saistīta un kādi riski gulstas uz uzņēmuma īpašniekiem. Šajā rakstā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs skaidro, kādos gadījumos pilnvarojuma līgums ir piemērotākais risinājums un kam uzņēmējiem īpaši jāpievērš uzmanība, to izvēloties.
Atbildes uz jautājumiem apkopotas no mācību vebināra Jaunākie plānotie grozījumi Darba likumā un 2025. gada aktuālā tiesu prakse darba tiesībās MANAKABATA.LV platformā.
BŪTISKO ATŠĶIRĪBU NOTEIKŠANA
Kādas ir atšķirības, ja valdes loceklis pilda savus pienākumus uz pilnvarojuma līguma pamata, nevis uz darba līguma pamata?
Kaspars Rācenājs: Ja valdes loceklis savus pienākumus veic uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš valdes loceklim piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku.
Līdz ar to pušu tiesiskajām attiecībām ir piemērojams nevis Darba likums, bet gan Komerclikums, kurā savukārt nav ietvertas tiesību normas, kas piešķirtu no valdes locekļa atsauktajai personai tiesības prasīt neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu naudā.
DARBINIEKAM PIELĪDZINĀMAIS STATUSS
Vai valdes loceklis, darbojoties uz pilnvarojuma līguma pamata, var tikt uzskatīts par darbinieku?
Kaspars Rācenājs: Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens „darbinieks” attiecas ne vien uz darbiniekiem, kas nodarbināti uz Darba likumā regulētā darba līguma pamata, bet arī uz citām nodarbinātības attiecībās esošām personām (Satversmes 107.pants).
Tādējādi darba ņēmēji ir ne vien tās personas, kas nodarbinātas uz darba līguma pamata, bet arī citas valsts sociālajai apdrošināšanai pakļautas nodarbinātās personas.
Līdz ar to jēdzienu „darbinieks” var attiecināt arī uz tādiem amatiem un profesijām, kurās nodarbinātības tiesiskās attiecības netiek dibinātas ar darba līgumu, bet balstās uz cita tiesiska pamata. Tādējādi arī kapitālsabiedrības valdes loceklis var tikt uzskatīts par darbinieku Satversmes 107. panta izpratnē.
Eiropas Savienības Tiesas skaidrojumā, būtiskā darba tiesisko attiecību pazīme ir tā, ka fiziska persona noteiktā laikposmā citas personas labā un vadībā veic darbu, pretī saņemot atalgojumu. Darba tiesiskās attiecības paredz pakļautības saikni starp darba ņēmēju un darba devēju, tā jāvērtē [..] atbilstoši visiem elementiem un apstākļiem, kas raksturo starp pusēm pastāvošās attiecības.
Kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš pret atlīdzību sniedz pakalpojumus kapitālsabiedrībai (kura viņu ir iecēlusi valdes locekļa amatā un kuras neatņemama sastāvdaļa viņš ir), kurš īsteno savu darbību citas šīs kapitālsabiedrības struktūras pārvaldībā vai kontrolē un kurš jebkurā brīdī bez ierobežojumiem var tikt atsaukts no tā pienākumu pildīšanas, atbilst tam, lai tiktu kvalificēts par „darba ņēmēju” Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izpratnē.
Aktualitātes nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem un personālvadības speciālistiem 2026
Aktualitātes nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem un personālvadības speciālistiem 2026
15.01.2026 | 14:00 – 15:00 | Daniils Vladimirovs
Aicinām grāmatvežus, nodokļu konsultantus un personālvadības speciālistus piedalīties MANAKABATA bezmaksas informatīvajā vebinārā “Aktualitātes nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem un personālvadības speciālistiem 2026 ”. Vebinārā iepazīstināsim ar jaunākajām MANAKABATA platformas iespējām, aktuālajiem satura papildinājumiem un praktiskiem risinājumiem ikdienas darba atbalstam.
