Summētā darba laika organizācija prasa rūpīgu uzskaiti un atbilstību Darba likuma prasībām. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu gan darbinieka tiesību ievērošanu, gan darba devēja pienākumu izpildi. Šajā rakstā Baiba Grandāne, LNKA sertificēta nodokļu konsultante, skaidro, kā pareizi noteikt summētā darba laika uzskaites periodu. Tāpat viņa izskaidro, kā aprēķināt virsstundas un nodrošināt to likumīgu apmaksu, vienlaikus ievērojot obligātos atpūtas laikus un maksimāli pieļaujamo darba slodzi.
Atbildes uz jautājumiem apkopotas no 13.02.2025 apmācības nodarbības Atbildes uz jautājumiem: Darba laika uzskaites jautājumu praktiskie risinājumi MANAKABATA.LV platformā.
SUMMĒTĀ DARBA LAIKA ORGANIZĀCIJA
Darbiniekam ir noteikts šāds darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 9.00 līdz 18.00 (9 stundas dienā), sestdienās no plkst. 9.00 līdz 13.00 (4 stundas). Darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks normālā darba laika ietvaros — 6 darba dienu nedēļā.
Darba samaksa tiek aprēķināta par faktiski nostrādātajām stundām. Kopā nedēļā darbinieks nostrādā 49 stundas.
Darba specifikas dēļ darbinieks neizmanto tiesības uz pārtraukumu — pusdienas laiku. Darba samaksa tiek aprēķināta par visām 49 stundām pēc noteiktās stundas tarifa likmes.
Jautājumi:
- Vai šie darba līguma nosacījumi atbilst Darba likuma normām?
- Vai darbinieku drīkst nodarbināt ar šādiem nosacījumiem, vai arī ir jāpiemēro papildu samaksa?
- Vai netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais darba stundu skaits — 56 stundas nedēļā?
Baiba Grandāne: Šajā situācijā ieteicami šādi rīcības soļi:
Pirmkārt, jānosaka summētā darba laika uzskaites periods – saskaņā ar Darba likumu tas var būt ne ilgāks kā 3 mēneši, kas nozīmē, ka atļautā darba laika aprēķināšana ir jāveic par attiecīgo laika periodu, lai noteiktu vai ir vai nav pārsniegts atļautais darba laiks nedēļas griezumā.
Otrkārt, ja būs noteikts summētā darba laika uzskaites periods 1 mēnesis, tad attiecīgi jāskaita kopā attiecīgā mēneša katrā nedēļā nostrādātais laiks, lai kopā pa mēnesi aprēķinātu vidējo stundu skaitu nedēļā un pārliecinātos, vai nav pārsniegts noteiktais atļautais darba laika apjoms – 56 stundas nedēļā (vidēji). Savukārt, ja uzskaites periods būs trīs mēneši, tad vidējā nedēļas nostrādāto darba stundu skaita aprēķinā jāizmanto dati par visiem trim mēnešiem.
Treškārt, ja uzskaites periods ir 1 mēnesis (4 nedēļas), tad maksimālais kopējais darba stundu skaits šajā periodā var būt 56 stundas x 4 nedēļas= 224 stundas (tas ir maksimums, ieskaitot virsstundas).
Vienlaicīgi darba devējam ir pienākums nodrošināt:
- atpūtas laiku star maiņām – vismaz 12 stundas pēc maiņas,
- nedēļas atpūtas laiku – vismaz 35 stundas nepārtraukti.
VIRSSTUNDU NOTEIKŠANA UN APMAKSA
Kā noteikt virsstundas summētā darba laika gadījumā un kā tās apmaksājamas?
Baiba Grandāne: Maksimālais normālā darba laika stundu skaits nedēļā ir 40 stundas. Attiecīgi arī šeit, lai noteiktu virsstundu skaitu – jāņem vērā nolīgtais summētā darba laika aprēķina periods – 1 mēnesis, vai 2 vai 3 mēneši.
Secīgi, nosakot virsstundu esamību ņem vērā:
- aprēķina periodā nostrādāto kopējo darba laiku pret normālo darba laika stundu skaitu attiecīgajā periodā, lai noteiktu, vai izveidojas virsstundas un tad secīgi par tām veicama piemaksa 100% apmērā,
- vai vienojoties ar darbinieku – nodrošināt apmaksātu atpūtas laiku pret virsstundām.
Arī šajā gadījumā apmaksa ir jāveic algas likmes apmērā par šo atpūtas dienu (laiku).
Darbs vasarā
Darbs vasarā: atvaļinājumi, darba laiks, darba dienu pārcelšana, skolēnu nodarbināšana, attālinātais darbs un darba attiecību grozīšana
18.07.2025 | 10:00 – 12:00 | Gundega Dambe
Vasara ir periods, kas tradicionāli saistās ar atvaļinājumiem, sezonālu nodarbinātību, jauniešu iesaisti darbā un elastīgāku darba organizāciju. Darba devējiem un darbiniekiem šis laiks prasa īpašu uzmanību darba laika plānošanā, atvaļinājumu saskaņošanā un darba attiecību pielāgošanā mainīgajiem apstākļiem. Kas jāņem vērā, lai nodrošinātu likumīgu, drošu un darbiniekiem draudzīgu darba vidi vasaras mēnešos?
