Ekspertu viedokļi 2024. gada 26. septembrī Ministru kabinets ir pieņēmis būtiskus grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas jāpiemēro un jāņem vērā, sastādot 2024. gada pārskatu. Šajā rakstā Nataļja Griškova, SIA “Biznesa Konsaltinga Grupa” finanšu direktore, sniedz skaidrojumu par grozījumu būtību.
likuma grozījumu kopsavilkums
Kas ir mainījies un ko grozījumi skar?
Nataļja Griškova: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā ar 17.10.2024, ievieš vairākas būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir pielāgot Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības direktīvām un uzlabot uzņēmumu finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas un publiskošanas prasības. Šie grozījumi, kas skar dažādas likuma daļas, atspoguļo caurspīdīguma un atbildības nepieciešamību uzņēmējdarbības ilgtspējas jautājumos. Kādos likuma pantos ir veikti grozījumi?
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma grozījumi
1. pantā izmaiņas un jauni termini:
Nataļja Griškova: Likums tiek papildināts ar jaunu, 23. punktu, kurā ieviests jēdziens “būtiski nemateriālie resursi”. Šis termins norāda uz tādiem resursiem, kas, lai gan nav taustāmi, būtiski ietekmē uzņēmuma darbības modeli un rada pievienoto vērtību. Turklāt tiek precizēts, ka termini “ilgtspējas jautājumi” un “ilgtspējas ziņojums” atbilst “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā” noteiktajām definīcijām.
Izmaiņas 5. un 6. pantā – robežvērtību paaugstināšana:
Nataļja Griškova: Lai pielāgotos izmaiņām Eiropas direktīvās, tiek mainītas finanšu un apgrozījuma robežvērtības, kas nosaka uzņēmumu lielumu. Paaugstinātas robežvērtības no 350 000 euro uz 450 000 euro bilances kopsummā un no 700 000 euro uz 900 000 euro neto apgrozījumā. Šīs izmaiņas atvieglo prasības mazākiem uzņēmumiem, ļaujot tiem tikt klasificētiem kā mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem. Līdzīgi 6. pantā mainīti kritēriji lielajiem uzņēmumiem. Bilances kopsumma 4 000 000 euro aizstāta ar 5 000 000 euro, un neto apgrozījuma kopsumma mainīta no 8 000 000 euro uz 10 000 000 euro.
55. pants – Vadības ziņojuma un ilgtspējas ziņojuma prasības:
Nataļja Griškova: Vadības ziņojuma saturā tiek ieviestas jaunas prasības. Tās uzliek par pienākumu iekļaut vispārīgu informāciju par uzņēmuma attīstību, darbības finanšu rezultātiem, kā arī būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem. Tāpat tiek paredzēts, ka lielie un vidējie uzņēmumi (izņemot mikrouzņēmumus), kuri darbojas regulētajā tirgū, vadības ziņojumā sniedz informāciju par būtiskiem nemateriālajiem resursiem. Papildus tam ilgtspējas ziņojumam jābūt skaidri identificētam. Tas jāizmanto, lai sniegtu pārskatu par uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un šo jautājumu nozīmīgumu uzņēmuma attīstībā.
58. un 65. pants – atbrīvojums no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas un ilgtspējas ziņojuma prasības:
Nataļja Griškova: Izmaiņas paredz arī atbrīvojumu no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas robežvērtības paaugstināšanā: robežvērtības paaugstinātas no 50 000 euro uz 63 000 euro bilances kopsummā un no 100 000 uz 125 000 euro neto apgrozījumā. Grozījumos iekļauts arī nosacījums, ka konsolidētā ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības nav attiecināmas uz mazajiem uzņēmumiem.
89. pants – Konsolidētā ilgtspējas ziņojuma prasības lielajiem uzņēmumiem:
Nataļja Griškova: Lielajiem uzņēmumiem un to mātes sabiedrībām, ja tās ir koncerna daļa, tiek noteikts pienākums sagatavot konsolidētu ilgtspējas ziņojumu un iekļaut to vadības ziņojumā. Šī prasība tiek pielāgota “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma” standartiem, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju informācijas atklāšanai un caurspīdīguma nodrošināšanai uzņēmējdarbībā.
Jaunās prasības elektroniskajai ziņošanai VID sistēmā
Kādas prasības pastāv ziņojot elektroniski?
Nataļja Griškova: 97. pants papildināts ar prasību, ka gada pārskati un vadības ziņojumi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izmantojot Eiropas Komisijas noteikto elektronisko ziņošanas formātu. Tas veicina pārskatāmību un atvieglo datu pārvaldību VID sistēmā. Ja gada pārskati tiek sagatavoti elektroniskajā formātā, tad arī tiem ir jābūt pieejamiem sabiedrībai.
Kas mainās sabiedrības pienākumos un atbildībā?
Nataļja Griškova: 100. pants precizē uzņēmumu vadības atbildību par gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu. Vadība ir atbildīga arī par revīzijas vai pārbaudes nodrošināšanu, kā arī par dokumentu iesniegšanu atbilstoši likumā noteiktajām prasībām un standartiem.
Ko paredz pārejas noteikumi un direktīvas?
Nataļja Griškova: Papildus iepriekšminētajam grozījumi ietver norādes uz Eiropas Savienības direktīvām, no kurām izriet nepieciešamība pēc šiem grozījumiem, kā arī pārejas noteikumus. Piemēram, noteikts, ka jaunās sabiedrību robežvērtības stājas spēkā no 2024. gada pārskata gada, tādējādi sniedzot uzņēmumiem laiku pielāgoties jaunajām prasībām.
Šie grozījumi sekmē likuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tie skaidri definē pienākumus attiecībā uz ilgtspējas jautājumu atklāšanu, tādējādi veicinot pārskatāmību un atbildību gan uzņēmumu, gan sabiedrības interesēs.
KONFERENCE FINANŠU VĪZIJA 2024
FINANŠU VĪZIJA 2024: grāmatvedība, darbinieki, nodokļi, audits
21.11.2024 | 12:00 – 17:30 | Nozares eksperti
Aicinām kolēģus, uzņēmējus, viesus piedalīties vislielākajā finanšu nozares ikgadējā konferencē FINANŠU VĪZIJA 2024. Arī šogad kopīgi iedziļināsimies svarīgos jautājumos un diskutēsim par aktuālākajām tēmām, kas skar grāmatvedību, darbiniekus, nodokļus un auditu. Kopā uzzināsim jaunas nozares perspektīvas, kas ļaus laicīgi sagatavoties pārmaiņām un jaunajiem izaicinājumiem 2025. gadā.
EKSPERTU VIEDOKĻI
Vairāk ekspertu skaidrojumus un viedokļus skaties MANAKABATA.LV platformā. Reģistrēties bez maksas vai Abonēt
Tagad arī lietotnē: App Store · Google Play
