Laila Kelmere: Darba samaksas aprēķinu nianses, darba laiks, atvaļinājums, slimības nauda un ieturējumi – ko svarīgi zināt?

Darba samaksas aprēķins šķiet ikdienišķs uzdevums – taču praksē tieši šajā jomā rodas daudz vairāk kļūdu, nekā uzņēmēji sākotnēji pieņem. Nepareizi aprēķināta virsstundu samaksa, nepareizi piemērota slimības nauda vai kļūdains atvaļinājuma apmaksas aprēķins var radīt ne tikai finansiālas sekas, bet arī strīdus ar darbiniekiem un Valsts darba inspekcijas uzmanību. 

Daudziem darba devējiem šķiet, ka darba samaksas kārtība ir skaidra – taču, tiklīdz parādās nestandarta situācija (nepilna darba laika darbinieks, pusslodze, virsstundas, darbinieks slimības laikā vai atvaļinājuma pārklāšanās ar svētku dienām), rodas neskaidrības, kuras dārgi maksā. 

Šajā rakstā Laila Kelmere, sertificēta nodokļu konsultante, skaidro biežākās nianses darba samaksas aprēķinos, kur visbiežāk pieļauj kļūdas darba devēji un kā izvairīties no riskiem, kas saistīti ar darba laiku, atvaļinājumu, slimības naudu un ieturējumiem. 

ŠAJĀ RAKSTĀ UZZINĀSIET: 

1. Kādas ir biežākās kļūdas darba samaksas aprēķinos? 
2. Kā pareizi aprēķināt virsstundu un nakts darba samaksu? 
3. Kādi noteikumi jāievēro atvaļinājuma apmaksā? 
4. Kas jāzina par slimības naudas aprēķinu un darba devēja atbildību? 
5. Kādi ieturējumi no darba samaksas ir pieļaujami un kādā apmērā? 
6. Kā izvairīties no Valsts darba inspekcijas un VID riskiem? 

KĀPĒC DARBA SAMAKSAS APRĒĶINI RADA TIK DAUDZ KĻŪDU?

Darba samaksas aprēķins nav tikai matemātika – tas ir tiesisks process, kurā jāievēro gan Darba likums, gan nodokļu normatīvie akti, gan katram uzņēmumam specifiskās iekšējās kārtības normas. 

Kļūdas rodas, jo: 

• darba laika uzskaite tiek veikta neprecīzi vai netiek veikta vispār, 
• darbinieki strādā neregulāru darba grafiku, kas netiek pareizi atspoguļots aprēķinos, 
• atvaļinājuma apmaksa tiek aprēķināta no nepareizas vidējās izpeļņas bāzes, 
• slimības lapu apstrāde tiek aizkavēta vai aprēķināta kļūdaini, 
• ieturējumi tiek veikti bez atbilstoša juridiska pamata vai nepareizā apmērā. 

Praksē šīs kļūdas bieži atklājas tikai tad, kad darbinieks pats sāk skaitīt vai kad uzņēmumā ierodas Valsts darba inspekcija.

BIEŽĀKĀS KĻŪDAS, KAS RADA RISKUS 

Praksē kļūdas visbiežāk rodas šādās situācijās: 

Darba laiks un virsstundas 

Darba likums skaidri nosaka darba laika ierobežojumus un virsstundu apmaksas kārtību – taču praksē šie noteikumi bieži netiek ievēroti pilnā apjomā. 

Tipiskākās problēmas: 

• virsstundas netiek uzskatītas vai netiek apmaksātas atbilstoši normai (ne mazāk kā 100% piemaksa), 
• nakts darba piemaksa (ne mazāk kā 50%) netiek piemērota vai tiek aprēķināta nepareizi, 
• darba laika uzskaites žurnāls netiek kārtots vai tiek kārtots formāli, 
• darbinieki ar summēto darba laiku saņem nepareizi aprēķinātu samaksu. 

Atvaļinājuma apmaksa 

Atvaļinājuma apmaksa jāaprēķina no darbinieka vidējās izpeļņas – taču praksē bieži tiek pieļautas kļūdas vidējās izpeļņas bāzes noteikšanā. 

Visbiežāk pieļautās kļūdas: 

• vidējā izpeļņa aprēķināta no nepareiza perioda, 
• piemaksas un prēmijas nav iekļautas aprēķina bāzē, 
• atvaļinājums pārklājas ar valsts svētku dienām, bet tās netiek pieskaitītas atvaļinājumam, 
• darbiniekam ar nepilnu darba laiku atvaļinājums aprēķināts nepareizi. 

Slimības nauda 

Darba devējs ir atbildīgs par slimības naudas izmaksu par pirmo un otro slimības dienu (100% apmērā) un no trešās līdz desmitajai dienai (80% apmērā). No vienpadsmitās dienas slimības naudu izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). 

Praksē bieži konstatē: 

• slimības nauda aprēķināta no nepareizas vidējās izpeļņas, 
• darba devējs nemaksā par pirmo un otro dienu, kaut gan normatīvie akti to prasa, 
• slimības lapas apstrāde aizkavējas un darbinieks saņem izmaksu ar novēlošanos, 
• kļūdaini aprēķināts VSAA un darba devēja pienākumu sadalījums. 

Ieturējumi no darba samaksas 

Ieturējumi no darba samaksas ir stingri reglamentēti – un tomēr praksē bieži tiek veikti kļūdaini vai bez pietiekama juridiska pamata. 

Svarīgi atcerēties: 

• ieturējumu kopējais apmērs parasti nedrīkst pārsniegt 30% no neto darba samaksas (dažos gadījumos – 50% vai 70%), 
• uzņēmums nedrīkst veikt ieturējumus pēc savas iniciatīvas bez darbinieka rakstiskas piekrišanas vai tiesas nolēmuma, 
• alimentu un citu tiesas noteikto ieturējumu kārtība stingri jāievēro, 
• kļūdaini ieturējumi var radīt gan civiltiesiskus, gan administratīvus riskus. .

TRĪS RISKI, KAS RODAS NEPAREIZU APRĒĶINU GADĪJUMĀ 

1. Darba tiesību risks – darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā vai tiesā, pieprasot neizmaksātās summas un kompensāciju. 

2. Nodokļu risks – nepareizi aprēķināta darba samaksa nozīmē nepareizi aprēķinātus IIN un VSAOI maksājumus, kas var radīt VID papildu uzrēķinus. 

3. Reputācijas risks – sistemātiskas kļūdas darba samaksā negatīvi ietekmē darbinieku uzticību un uzņēmuma tēlu. 

KĀ PAREIZI ORGANIZĒT DARBA SAMAKSAS UZSKAITI? 

SLai izvairītos no kļūdām un riskiem, ieteicams: 

• kārtot precīzu darba laika uzskaiti katram darbiniekam, 
• regulāri pārskatīt vidējās izpeļņas aprēķina bāzi pirms atvaļinājumu sezonas, 
• nodrošināt savlaicīgu slimības lapu apstrādi un pareizu izmaksu aprēķinu, 
• pārbaudīt ieturējumu pamatojumu un apmēru katru mēnesi, 

konsultēties ar speciālistu, pirms tiek pieņemti lēmumi nestandarta situācijās. 

KAD RISKS KĻŪST NOPIETNĀKS?

Lielākie riski rodas situācijās, kad: 

• darba laika uzskaite netiek kārtota vai tiek kārtota formāli, 
• darbinieki sistemātiski saņem nepareizi aprēķinātu samaksu, 
• uzņēmums nespēj uzrādīt darba laika uzskaites dokumentus pārbaudes laikā, 
• ieturējumi tiek veikti bez juridiska pamata. 

Valsts darba inspekcija un VID šādas situācijas vērtē kā nopietnus pārkāpumus, kas var radīt: 

• administratīvos sodus darba devējam, 
• papildu nodokļu un VSAOI uzrēķinus, 

pienākumu atlīdzināt darbiniekam neizmaksātās summas ar procentiem.

KĀ IZVAIRĪTIES NO RISKIEM NĀKOTNĒ?

Lai samazinātu riskus darba samaksas jomā, ieteicams: 

• regulāri pārskatīt darba laika uzskaites kārtību uzņēmumā, 
• nodrošināt, ka atbildīgā persona pārzina aktuālos normatīvos aktus, 
• savlaicīgi apstrādāt slimības lapas un citus dokumentus, 
• neveikt ieturējumus bez rakstiskas darbinieka piekrišanas vai tiesas nolēmuma, 
• konsultēties ar speciālistu sarežģītās vai nestandarta situācijās. 

Preventīva pieeja – pareiza uzskaite un savlaicīga konsultācija – ir daudz lētāka nekā strīdi ar darbiniekiem vai sodi pēc pārbaudes.  ar VID, bet arī nodrošina uzņēmuma finanšu stabilitāti un drošību ilgtermiņā.

Darījumi ar saistītajām personām: riski, dokumentācija un nodokļu aspekti

Darba samaksas aprēķinu nianses, darba laiks, atvaļinājums, slimības nauda, ieturējumi
22.07.2026 | Laila Kelmere

Darba samaksas aprēķins, darba laika uzskaite, atvaļinājums, slimības nauda un ieturējumi ir tēmas, ar kurām ikdienā saskaras ikviens grāmatvedis vai personālvadības speciālists. Neskatoties uz šķietamo rutīnu, šīs jomas regulāri rada kļūdas – nepareizi aprēķināta vidējā izpeļņa, atvaļinājuma kompensācija, slimības lapas apmaksa vai nepareizi veikti ieturējumi var radīt gan finansiālas, gan juridiskas sekas uzņēmumam.

Īpaši sarežģīti jautājumi rodas situācijās, kad darbiniekam ir neregulāra darba slodze, mainīgs darba laiks vai vairāki amati vienlaikus, kad aprēķinos jāņem vērā prēmijas, piemaksas un citi mainīgie ienākumi, kā arī gadījumos, kad darba devējs pieļauj kļūdas ieturējumu kārtībā vai prioritāruma secībā.