Viens no biežākajiem nodokļu kļūdu avotiem uzņēmumos ir nepareizi klasificēti izdevumi. Praksē nereti uzņēmumi iekļauj izdevumus savā grāmatvedībā, nedomājot par to, vai tie faktiski ir saistīti ar saimniecisko darbību – vai tie ir tikai izskatīgi izskatīgas izmaksas uz papīra.
Šķietami nevainīgs pirkums – auto, tālrunis, komandējums vai biroja aprīkojums – var kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) objektu, ja vien nav iespējams pierādīt tā saistību ar uzņēmuma darbību. Tāpat personiskais labums, kas sniegts darbiniekam vai valdes loceklim, var radīt darbaspēka nodokļu riskus, ja tas nav pareizi noformēts.
Šajā rakstā Baiba Grandāne, LNKA sertificēta nodokļu konsultante, skaidro, kā pareizi nošķirt saimnieciskos un nesaimnieciskos izdevumus, kādi riski rodas kļūdainas klasifikācijas gadījumā un kā izvairīties no biežākajām kļūdām.
ŠAJĀ RAKSTĀ UZZINĀSIET:
- Kāda ir atšķirība starp saimnieciskiem un nesaimnieciskiem izdevumiem?
- Kādi nodokļu riski rodas nepareizi klasificētu izdevumu gadījumā?
- Kuri izdevumu veidi visbiežāk nonāk pelēkajā zonā?
- Kā pareizi dokumentēt izdevumus, lai izvairītos no UIN un darbaspēka nodokļu riskiem?
- Ko svarīgi zināt par PVN priekšnodokļa atskaitīšanu?
SAIMNIECISKS VAI NESAIMNIECISKS – KAS TAS NOZĪMĒ PRAKSĒ?
Latvijas nodokļu regulējums skaidri nosaka: uzņēmuma izdevumi ir attaisnojami tikai tad, ja tie ir faktiski saistīti ar saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka izdevumam jābūt:
- nepieciešamam uzņēmuma darbības nodrošināšanai,
- dokumentētam un pamatojamam,
- samērīgam ar uzņēmuma apgrozījumu un darbību,
- nepārprotami nošķirtam no privātās vai personiskās lietošanas.
Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, izdevums var tikt kvalificēts kā ar saimniecisko darbību nesaistīts – un tas nozīmē UIN objektu.
UIN likums paredz, ka ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi ietilpst ar UIN apliekamajā bāzē kā nosacīti sadalītā peļņa. Tas ir nopietns risks, jo UIN tiek aprēķināts papildus – pat tad, ja uzņēmumam nav peļņas.
BIEŽĀKIE IZDEVUMU VEIDI, KUR RODAS KĻŪDAS
Praksē kļūdas visbiežāk rodas ar izdevumiem, kas ir gan biznesa, gan privātas lietošanas robežzonā.
Auto izdevumi
Auto ir viens no biežākajiem strīdus punktiem nodokļu pārbaudēs. Uzņēmuma auto, kas faktiski tiek izmantots privātām braucieniem, var radīt:
- UIN risku kā ar saimniecisko darbību nesaistīts izdevums,
- darbaspēka nodokļu risku, ja privātā lietošana nav deklarēta kā personiskais labums.
Papildus tam pastāv PVN priekšnodokļa ierobežojumi: parastajai vieglajai automašīnai drīkst atskaitīt tikai 50% PVN priekšnodokļa, savukārt reprezentatīvajam automobilim – vispār nav atskaitāms.
Darba vietas aprīkojums
Dators, monitors, tālrunis, biroja mēbeles, programmatūra – visi šie izdevumi ir attaisnojami, ja tie faktiski tiek izmantoti amata pienākumu veikšanai. Taču, ja aprīkojums nonāk privātā lietošanā vai nav saistīts ar uzņēmuma darbību, rodas ar UIN apliekams izdevums.
Komandējumi un darba braucieni
Komandējuma izdevumi ir attaisnojami, ja ir pierādāma to saikne ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Privāts ceļojums, kas formāli iekļauts kā komandējums, ir tipisks UIN risks.
Kompensācija par darbinieka privātā auto izmantošanu darba vajadzībām (0,08 EUR/km, ne vairāk kā 115 EUR mēnesī) nav jāapliek ar IIN – taču pārsniegums vai nepamatota kompensācija kļūst par darbaspēka nodokļu objektu.
Personiskais labums darbiniekiem un valdes locekļiem
Ja uzņēmums sedz izdevumus, kas faktiski ir personisks labums konkrētai personai – piemēram, privātā dzīvesvietas noma, ģimenes ceļojums, privātais telefons bez biznesa pamatojuma – šis labums ir jāapliek ar darbaspēka nodokļiem (IIN un VSAOI).
Ja labums nav aplikts ar IIN un VSAOI, saskaņā ar UIN likumu tas var tikt kvalificēts kā ar saimniecisko darbību nesaistīts izdevums – tātad UIN risks paliek
TRĪS NODOKĻU RISKI, KAS RODAS NEPAREIZAS KLASIFIKĀCIJAS GADĪJUMĀ
Nepareizi klasificēti izdevumi var radīt trīs dažādus nodokļu riskus – atkarībā no situācijas:
1. UIN risks – izdevums ir ar saimniecisko darbību nesaistīts un iekļaujams ar UIN apliekamajā bāzē kā nosacīti sadalītā peļņa.
2. Darbaspēka nodokļu risks – izdevums faktiski ir personisks labums konkrētai personai, kas jāapliek ar IIN un VSAOI.
3. PVN risks – PVN priekšnodoklis atskaitīts par izdevumiem, kas nav saistīti ar apliekamiem darījumiem, vai pārkāpti auto izdevumu ierobežojumi.
Praksē šie riski bieži pastāv vienlaicīgi, tāpēc pareiza klasifikācija ir kritiski svarīga. entiem.
KĀ PAREIZI DOKUMENTĒT IZDEVUMUS?
SDokumentācija ir galvenais instruments, kas ļauj pierādīt izdevuma saistību ar saimniecisko darbību. Bez tās pat pamatots izdevums var tikt apstrīdēts nodokļu pārbaudē.
Izdevuma attaisnošanai parasti nepieciešami:
- rēķins vai čeks ar uzņēmuma datiem,
- paskaidrojums par izdevuma saistību ar saimniecisko darbību,
- maršruta lapas vai braucienu žurnāls (auto izdevumiem),
- darba uzdevums vai programma (komandējumiem),
- līgums vai pasūtījums (pakalpojumu izdevumiem).
Jo detalizētāka dokumentācija, jo mazāks risks nodokļu pārbaudes gadījumā.
KĀ IZVAIRĪTIES NO RISKIEM NĀKOTNĒ?
Lai samazinātu nodokļu riskus, kas saistīti ar izdevumu klasifikāciju, ieteicams:
- skaidri nodalīt privātos un uzņēmuma izdevumus,
- neizmantot uzņēmuma kontu privātiem pirkumiem,
- regulāri izvērtēt, vai katrs izdevums ir faktiski saistīts ar saimniecisko darbību,
- uzturēt pienācīgu izdevumu dokumentāciju,
- nepieciešamības gadījumā konsultēties ar nodokļu speciālistu pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pēc.
Preventīva pieeja – pareiza klasifikācija un dokumentācija jau no paša sākuma – ir daudz lētāka nekā nodokļu uzrēķini un soda naudas pārbaudes rezultātā.
Nodokļu piemērošana saimnieciskiem un nesaimnieciskiem izdevumiem
Nodokļu piemērošana saimnieciskiem un nesaimnieciskiem izdevumiem
20.07.2026 | Baiba Grandāne
Saimniecisko un nesaimniecisko izdevumu nodalīšana ir viena no biežākajām kļūdu jomām uzņēmumu grāmatvedībā un nodokļu aprēķinos. Nepareiza izdevumu klasifikācija var radīt būtiskus nodokļu riskus – nepamatoti atskaitīts PVN, kļūdaini samazināts uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze vai neziņā neizmaksāti darbaspēka nodokļi gadījumos, kad reprezentācijas vai citi izdevumi faktiski uzskatāmi par darbinieka labumu.
Šie jautājumi ir īpaši aktuāli situācijās, kad uzņēmums sedz izdevumus, kas vienlaikus saistīti gan ar saimniecisko darbību, gan privātajiem mērķiem – transporta, ēdināšanas, viesnīcu, dāvanu vai biroja izmaksu gadījumos. Tāpat sarežģījumus rada gadījumi, kad izdevumu saimnieciskais mērķis nav pietiekami dokumentēts vai kad nodokļu administrācija apstrīd to atbilstību.
