Interneta veikals ļauj Latvijas uzņēmumam vienā dienā pārdot preci klientam Rīgā, nākamajā – privātpersonai Vācijā, bet vēl pēc stundas saņemt pasūtījumu no ASV.
No pārdošanas viedokļa tie ir trīs līdzīgi pasūtījumi.
No PVN viedokļa – iespējams, trīs pilnīgi atšķirīgas situācijas.
Tieši tāpēc PVN piemērošana ir viena no sarežģītākajām e-komercijas grāmatvedības jomām. Nepietiek zināt tikai preces cenu un to, ka klients ir samaksājis. Būtiska var būt klienta valsts, klienta statuss, preces atrašanās vieta, piegādes sākuma un beigu vieta, izmantotā platforma un uzņēmuma izvēlētais PVN režīms.
Īpaši daudz kļūdu rodas uzņēmumiem, kuri sākotnēji tirgo tikai Latvijā, bet pakāpeniski sāk saņemt arvien vairāk pasūtījumu no citām valstīm.
Bizness ir izaudzis, bet PVN piemērošana joprojām notiek tāpat kā pirmajā darbības dienā.
Šajā rakstā Daniils Vladimirovs, SIA “Capitax PRO” produktu attīstības un klientu izaugsmes vadītājs, skaidro, septiņas biežākās PVN kļūdas e-komercijā un jautājumus, kurus uzņēmējam vajadzētu sakārtot vēl pirms aktīvas pārdošanas ārvalstīs.
ŠAJĀ RAKSTĀ UZZINĀSIET:
- Kāpēc klienta valsts ir tik svarīga PVN piemērošanai?
- Kā atšķiras B2B un B2C darījumi?
- Kas ir 10 000 EUR ES slieksnis?
- Kad kļūst aktuāls OSS režīms?
- Kas jāņem vērā, pārdodot ārpus Eiropas Savienības?
- Kā PVN ietekmē Amazon, Etsy un citas platformas?
- Kāpēc Stripe vai PayPal dati vien neatrisina PVN uzskaiti?
- Kādas septiņas kļūdas e-komercijas uzņēmumi pieļauj visbiežāk?
KĀPĒC PVN E-KOMERCIJĀ IR SAREŽĢĪTS?
Tradicionālā Latvijas uzņēmumā situācija var būt vienkārša – Latvijas uzņēmums pārdod preci Latvijas klientam, un tiek piemēroti Latvijas PVN noteikumi.
E-komercijā darījumu ģeogrāfija var mainīties ar katru pasūtījumu.
Vienā dienā internetveikalā var iepirkties:
- Latvijas privātpersona;
- Latvijas uzņēmums;
- Vācijas privātpersona;
- Igaunijas uzņēmums;
- Šveices klients;
- ASV klients.
Turklāt uzņēmums var pārdot ne tikai fiziskas preces, bet arī elektroniskus pakalpojumus, abonementus, apmācības vai citus produktus.
Tāpēc viens PVN princips visiem e-komercijas darījumiem neder.
1. KĻŪDA – VISIEM KLIENTIEM AUTOMĀTISKI PIEMĒROT LATVIJAS PVN
Viena no vienkāršākajām, bet būtiskākajām kļūdām ir internetveikala konfigurācija:
PVN = 21% visiem pasūtījumiem.
Kamēr uzņēmums tirgo tikai Latvijā un konkrētajām precēm piemērojama šī PVN likme, sistēma var darboties.
Problēmas sākas, kad parādās ārvalstu klienti.
PVN piemērošana pārrobežu darījumā var būt atkarīga no vairākiem faktoriem:
- ko uzņēmums pārdod;
- kam tas tiek pārdots;
- kur atrodas pircējs;
- no kurienes prece tiek nosūtīta;
- kur preces transportēšana beidzas;
- vai klients ir PVN maksātājs;
- vai uzņēmums izmanto OSS vai citu īpašo režīmu.
Tāpēc internetveikala PVN konfigurācija jāveido atbilstoši uzņēmuma faktiskajam biznesa modelim.
2. KĻŪDA – NENOŠĶIRT B2B UN B2C DARĪJUMUS
PVN piemērošanā ļoti svarīgs ir jautājums:
Kas ir mans klients?
B2C nozīmē, ka uzņēmums pārdod patērētājam jeb privātpersonai.
B2B darījumā pircējs ir uzņēmums vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību, un konkrētās situācijās būtisks ir arī klienta PVN statuss.
Piemēram, pārdošana Vācijas privātpersonai un pārdošana Vācijā reģistrētam PVN maksātājam nav automātiski viens un tas pats PVN darījums.
Tāpēc internetveikalam un grāmatvedības procesam jāspēj identificēt ne tikai klienta valsti, bet nepieciešamības gadījumā arī klienta statusu un PVN numuru.
Bieža kļūda ir visus ES klientus uzskatīt par vienādiem.
3. KĻŪDA – NESEKOT 10 000 EUR SLIEKSNIM ES B2C PĀRDOŠANĀ
ES e-komercijas PVN noteikumos būtisks ir 10 000 EUR slieksnis.
Noteiktos apstākļos tas attiecas uz pārrobežu preču tālpārdošanu ES privātpersonām un noteiktiem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.
Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi un kopējais šādu pārrobežu darījumu apjoms nepārsniedz 10 000 EUR bez PVN ne pašreizējā, ne iepriekšējā kalendāra gadā, darījumiem var saglabāties piegādātāja dalībvalsts PVN piemērošana.
Savukārt, pārsniedzot slieksni, vispārējais princips paredz PVN piemērošanu patēriņa valstī.
Būtiska nianse – tas nav 10 000 EUR slieksnis katrai valstij atsevišķi.
Jāvērtē attiecīgo pārrobežu darījumu kopējais apjoms.
Tāpēc uzņēmums nevar skatīties tikai uz to, cik pārdots Vācijā, Francijā vai Lietuvā atsevišķi.
4. KĻŪDA – DOMĀT, KA OSS IR JAUNS PVN NODOKLIS
Kad uzņēmums sāk pārdot privātpersonām vairākās ES valstīs, ātri parādās saīsinājums OSS – One Stop Shop.
Dažkārt uzņēmēji to uztver kā atsevišķu nodokli vai īpašu PVN likmi.
Tā nav.
OSS ir vienkāršots mehānisms, kas noteiktos pārrobežu B2C darījumos ļauj uzņēmumam deklarēt un samaksāt citās ES dalībvalstīs maksājamo PVN vienā dalībvalstī.
Latvijas uzņēmumam tas var nozīmēt iespēju attiecīgo PVN deklarēt Latvijā, izmantojot OSS, nevis PVN vajadzībām atsevišķi reģistrēties katrā klienta dalībvalstī.
Taču OSS izmantošana neatceļ nepieciešamību pareizi noteikt:
- klienta atrašanās vietu;
- piemērojamo PVN likmi;
- darījuma vērtību;
- darījuma veidu;
- deklarējamo periodu.
OSS vienkāršo administrēšanu, nevis aizstāj PVN noteikumus.
5. KĻŪDA – PIEŅEMT, KA “ĀRPUS ES = VIENMĒR 0% PVN”
Pārdošana klientam ārpus Eiropas Savienības uzņēmējiem bieži šķiet vienkārša:
“Klients ir ASV – tātad PVN 0%.”
Taču ar klienta adresi vien var nepietikt.
Ja tiek piemērots eksporta režīms, uzņēmumam jāspēj pamatot, ka prece faktiski ir izvesta no Eiropas Savienības teritorijas, un jābūt nepieciešamajiem darījumu un muitas dokumentiem.
Jāvērtē arī faktiskais preču piegādes modelis.
Piemēram, situācija, kad prece tiek nosūtīta no Latvijas uz ASV, nav obligāti tāda pati kā situācija, kad Latvijas internetveikals pārdod preci, kura jau atrodas noliktavā ārpus ES.
E-komercijā preces atrašanās vieta var būt tikpat svarīga kā klienta atrašanās vieta.
6. KĻŪDA – NEIZVĒRTĒT PLATFORMAS LOMU
Amazon, Etsy, eBay un citas tirdzniecības platformas var būt ne tikai tehnisks kanāls, kur uzņēmums atrod klientus.
Atsevišķās PVN situācijās elektroniskā platforma var tikt uzskatīta par darījumā iesaistītu piegādātāju PVN vajadzībām.
Tas būtiski maina jautājumu:
Kam uzņēmums faktiski pārdod un kurš konkrētajā darījumā atbild par PVN?
Tāpēc nav droši visus platformās notikušos darījumus automātiski iegrāmatot pēc viena principa.
Uzņēmumam jāsaprot:
- kā darbojas konkrētā platforma;
- kāds ir līgums ar platformu;
- kas izraksta dokumentu klientam;
- kas iekasē PVN;
- ko platforma norāda savās pārdošanas atskaitēs;
- kāda summa tiek pārskaitīta uzņēmumam.
Platformas komisija un uzņēmuma pārdošanas ieņēmumi arī nav viens un tas pats.
7. KĻŪDA – GRĀMATVEDĪBĀ SKATĪTIES TIKAI UZ STRIPE, PAYPAL VAI BANKU
Pieņemsim, ka klienti mēneša laikā internetveikalā iegādājas preces par 20 000 EUR.
Stripe ietur komisijas, daļai klientu tiek atmaksāta nauda, un uzņēmuma bankas kontā nonāk 18 900 EUR.
Vai uzņēmuma realizācija ir 18 900 EUR?
Ne obligāti.
Maksājumu platformas pārskaitījums uz banku parāda naudas kustību, nevis automātiski nosaka pārdošanas ieņēmumu vai PVN summu.
Uzņēmumam jāspēj sasaistīt:
pasūtījumu → pārdošanu → PVN → klienta maksājumu → komisiju → refund → izmaksu bankā.
Tieši tāpēc e-komercijas uzņēmuma grāmatvedība nevar balstīties tikai uz bankas konta izrakstu.
KAS NOTIEK, JA KLIENTS ATGRIEŽ PRECI?
E-komercijā refund darījumi ir ikdiena.
Klients nopērk preci par 121 EUR, bet pēc nedēļas to atgriež un saņem naudu atpakaļ.
Uzņēmumam jāspēj sasaistīt sākotnējo darījumu ar:
- preces atgriešanu;
- klientam atmaksāto summu;
- platformas datiem;
- grāmatvedības korekciju;
- nepieciešamo PVN korekciju.
Situācija kļūst sarežģītāka, ja tiek veikta tikai daļēja atmaksa vai klients atgriež vienu no vairākām precēm.
Ja internetveikala refund dati nenonāk līdz grāmatvedībai, pārdošanas un PVN uzskaite var nesakrist ar faktisko situāciju.
KO DARĪT AR DIGITĀLAJIEM PRODUKTIEM?
Vēl viena kļūda ir pieņemt, ka fiziskām precēm un digitāliem produktiem vienmēr piemērojami vienādi PVN principi.
E-grāmata, lejupielādējams fails, programmatūras piekļuve, abonements vai cits elektroniski sniegts pakalpojums PVN izpratnē var būt pavisam cita veida darījums nekā fiziskas preces nosūtīšana ar kurjeru.
Tāpēc uzņēmumam, kas pārdod gan fiziskas preces, gan digitālus produktus, šīs darījumu plūsmas jāizvērtē atsevišķi.
Īpaši svarīgi tas kļūst, pārdodot digitālos produktus privātpersonām citās ES valstīs.
KAD PVN RISKS KĻŪST NOPIETNĀKS?
Īpaša uzmanība nepieciešama, ja uzņēmums:
- sāk aktīvi pārdot privātpersonām citās ES valstīs;
- tuvojas vai pārsniedz attiecīgajiem pārrobežu B2C darījumiem piemērojamo 10 000 EUR slieksni;
- izmanto OSS;
- pārdod digitālus produktus vai elektroniski sniegtus pakalpojumus;
- tirgojas Amazon, Etsy, eBay vai citās platformās;
- izmanto noliktavas citās valstīs;
- pārdod preces ārpus ES;
- izmanto dropshipping modeli;
- saņem maksājumus vairākās valūtās;
- regulāri veic preču atgriešanu un refund;
- nespēj no internetveikala iegūt pārdošanas datus sadalījumā pa valstīm.
Jo starptautiskāks kļūst bizness, jo mazāk droši ir izmantot vienu PVN iestatījumu visiem pasūtījumiem.
KĀPĒC PVN E-KOMERCIJĀ IR SAREŽĢĪTS?
Uzņēmumam jau pirms pārdošanas ārvalstīs ieteicams izveidot skaidru darījumu karti.
Jānoskaidro:
- ko uzņēmums pārdod – preci vai pakalpojumu;
- kur prece atrodas pārdošanas brīdī;
- no kurienes tā tiek nosūtīta;
- uz kurieni tā tiek nosūtīta;
- vai klients ir uzņēmums vai privātpersona;
- kā tiek pārbaudīts klienta PVN numurs;
- kā sistēmā tiek identificēta klienta valsts;
- vai nepieciešams izmantot OSS vai IOSS;
- kādas PVN likmes jāpiemēro;
- kā tiek uzskaitīti refund darījumi;
- kā platformu dati nonāk grāmatvedībā.
Šos jautājumus daudz vieglāk sakārtot, kamēr internetveikalā ir 50 pasūtījumi mēnesī, nevis tad, kad to jau ir 5 000.
KĀ IZVAIRĪTIES NO RISKIEM NĀKOTNĒ?
E-komercijā PVN kļūdas bieži nerodas tāpēc, ka uzņēmējs apzināti neievēro nodokļu prasības.
Tās rodas tāpēc, ka uzņēmums aug ātrāk nekā tā grāmatvedības un nodokļu procesi.
- Sākumā uzņēmums pārdod tikai Latvijā.
- Tad pienāk pirmais pasūtījums no Lietuvas.
- Pēc tam Vācijas klienti.
- Tiek pieslēgts Etsy vai Amazon.
- Parādās noliktava ārvalstīs.
Un vienā brīdī uzņēmuma darījumu modelis vairs nav tas pats, kuram sākotnēji tika izveidota PVN uzskaite.
Tāpēc, sākot pārdošanu jaunā valstī, izmantojot jaunu platformu vai mainot preču piegādes modeli, vienlaikus jāizvērtē arī PVN sekas.
Pareizi izveidota PVN sistēma e-komercijā nav tikai veids, kā izvairīties no kļūdām. Tā ļauj uzņēmumam droši augt ārpus Latvijas, nebaidoties, ka pēc vairākiem gadiem veiksmīga pārdošana pārvērtīsies par negaidītu nodokļu problēmu.
Grāmatvedības uzskaite un attaisnojuma dokumenti
E-komercijā
Grāmatvedības uzskaite un attaisnojuma dokumenti e-komercijā
15.09.2026 | Daniils Vladimirovs
Šajā praktiskajā vebinārā soli pa solim apskatīsim būtiskākos grāmatvedības un nodokļu jautājumus, ar kuriem ikdienā saskaras e-komercijas uzņēmēji, sniedzot praktiskus piemērus un risinājumus biežāk sastopamajām situācijām.
