Darbinieku nosūtīšana darbam ārzemēs ir stratēģisks solis uzņēmuma izaugsmei, taču tas vienlaikus nozīmē arī atbildību par atbilstību dažādu valstu darba tiesību prasībām. Šajā rakstā SIA “Capitax PRO” produktu attīstības un klientu izaugsmes vadītājs Daniils Vladimirovs skaidro būtiskākos juridiskos aspektus un darba devēju pienākumus, kas palīdz uzņēmējiem savlaicīgi izvairīties no būtiskiem finanšu riskiem un pārkāpumiem.
Apkopojums no apmācību vebināra Kam pievērst uzmanību uzņēmējam, noslēdzot 2025. gadu? MANAKABATA.LV platformā.
ŠAJĀ RAKSTĀ UZZINĀSIET:
- Kāpēc, nosūtot darbiniekus darbam ārzemēs, nevar piemērot tikai Latvijas algu likmes?
- Kāda ir A1 sertifikāta nozīme un kā tas ietekmē sociālo iemaksu veikšanu?
- Kāpēc komandējuma dienas nauda netiek uzskatīta par darba samaksu?
- Kādi ir komandējuma naudas izmaksas ierobežojumi nosūtītajiem darbiniekiem?
ALGAS LIKMES DARBAM ĀRZEMĒS
Kāpēc ir jāpiemēro ārzemju valstu algu likmes nosūtītajiem darbiniekiem?
Daniils Vladimirovs: Ārzemju valstu likmju piemērošanu nosūtītajiem darbiniekiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) “Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu”.
No šīs regulas 11. panta 3. punkta a) apakšpunkta izriet, ka: “Persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem.”
Līdz ar to regulas princips nodrošina, ka darba samaksas nosacījumi tiek piemēroti atbilstoši tai valstij, kurā darbinieks faktiski veic darbu.
Nosūtot darbinieku darbam ārzemēs, ir jānoformē A1 sertifikāts.
A1 sertifikāta darbības princips: ja darbiniekam ir derīgs A1 sertifikāts, viņa darba devējam sociālās iemaksas un citi ar nodokļiem saistītie maksājumi jāveic valstī, kas izdevusi šo sertifikātu, nevis valstī, kurā darbinieks īslaicīgi strādā.
Latvijas likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka, ka Latvijas darba devēji maksā sociālās iemaksas Latvijā, ja darbinieks ir apdrošināts Latvijā (ar A1 sertifikātu).
KOMANDĒJUMA NAUDA – IZDEVUMU KOMPENSĀCIJA
Kāpēc komandējuma dienas nauda nav uzskatāma par darba algas sastāvdaļu?
Daniils Vladimirovs: Komandējuma dienas nauda ir kompensācija par papildu izdevumiem, kas darbiniekam rodas komandējuma laikā, piemēram, par ēdināšanu un citiem personīgiem izdevumiem. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.
Saskaņā ar Darba likuma 76. panta pirmo daļu, darba devējam ir pienākums atlīdzināt darbiniekam izdevumus, kas saistīti ar komandējumu.
Savukārt Darba likuma 59. pants definē darba samaksu kā regulāri izmaksājamu atlīdzību par darbu, kas ietver darba algu un citas piemaksas, prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Ja darba devējs atbilstoši likumam, darba līgumam vai koplīgumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne darba samaksas daļu.
Tādējādi komandējuma dienas nauda nav daļa no darba samaksas, bet gan izdevumu kompensācija.
Papildus saskaņā ar Darba likuma 14.2 pantu nosūtot darbinieku darbam citā ES vai EEZ valstī, darba devējs izmaksā komandējuma dienas naudu 30 % apmērā no normatīvajos aktos noteiktās normas.
Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi, darba devējam nav pienākuma maksāt komandējuma dienas naudu, ja darbiniekam tiek nodrošināta trīsreizēja ēdināšana vai darba samaksa atbilst uzņemošās valsts darba samaksas līmenim.
Darba tirgus 2026: jauni noteikumi darbinieku iesaistei un noturēšanai
Darba tirgus 2026: jauni noteikumi darbinieku iesaistei un noturēšanai
29.01.2025 | Katri Vintiša
Darba tirgus 2026. gadā kļūst sarežģītāks un prasīgāks – algu iespējas ir ierobežotākas, bet darbinieku gaidas pieaug. Uzņēmumu konkurētspēju arvien vairāk nosaka spēja radīt jēgpilnu darbinieka pieredzi, stiprināt iesaisti un noturēt talantus ilgtermiņā. Šajā vebinārā izskatīsim jaunos noteikumus, ar kuriem vadītājiem un personālvadībai būs jārēķinās, pieņemot stratēģiskus lēmumus attiecībā uz darbiniekiem.
