Ekspertu viedokļi ↗

Svyat Elkind: e-dokumenti, iznīcināšana, tiesas pierādījumi

Šajā rakstā Svyat Elkind, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva Elektronisko dokumentu nodaļas vadītājs, sniedz skaidrojumu par niansēm, kas var rasties, izmantojot e-dokumentus kā pierādījumus tiesvedības procesos. Vai iepriekš iznīcināti e-dokumenti var pēkšņi “izpeldēt” kā tiesas pierādījumi?

video intervija ar ekspertu

Video intervija ar Svyat Elkind par elektronisko dokumentu glabāšanu, arhivēšanu un iznīcināšanu.

Skatīt arī citas Ekspertu viedokļu intervijas

Skaities vai klausies ekspertus MANAKABATA.LV platformā. Zemāk rakstveidā apkopotas dažas no eksperta atbildēm uz jautājumie

e-dokumentu oriģināls, kopiju iznīcināšana

Kura e-dokumenta kopija ir uzskatāma par oriģinālu? Kas ir atbildīgs par e-dokumentu iznīcināšanu?

Svyat Elkind: Jebkurš atvasinājums no dokumenta, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ir uzskatāms par oriģinālu. Tas ir validējams dokuments, kurā redzams izdevējs, atbildīgās personas paraksts, parakstīšanas datums un laiks. Ja dokumentu iznīcina, ieskaitot šī elektroniskā dokumenta kopiju iznīcināšanu, atbildīga ir iestāde vai uzņēmums, kas to iznīcināja. E-dokumenta iznīcināšanas faktu apliecina attiecīgi parakstītais akts. Tāpēc, ja iznīcinātais dokuments “pēkšņi izpeld” reālajā dzīvē, tas nozīmē, ka atbildīgā iestāde vai uzņēmums nav pilnībā izpildījis savus pienākumus.

Iznicināti e-dokumenti tiesas pierādījumos

Tiesvedības procesā kā pierādījums tika izmantoti uzņēmuma finanšu rakstura elektroniskie dokumenti, kuri pēc uzņēmuma oficiāliem datiem bija sen iznīcināti. Vai šiem pierādījumiem ir juridiskais spēks?

Svyat Elkind: Tiesvedības procesā tiesa izvērtē visus faktus saistībā ar jau iznīcinātu dokumentu, kas izmantots kā pierādījums, piemēram:

kāpēc tas nebija iznīcināts,
cik svarīgs tas ir,
kā tas var ietekmēt lietas norisi.

Elektroniskie dokumenti, kas ir parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, varētu radīt situāciju, kur viena iestāde ir to oficiāli iznīcinājusi, bet cita, saņemot dokumentu, to uzskata par savu oficiālu dokumentu un turpina glabāt saskaņā ar iestādes iekšējo kārtību. Tādējādi, ja viena iestāde pilnībā iznīcināja šāda veida dokumentu, ir iespējams, ka tas vēlāk var parādīties citur, tostarp tiesvedības procesos.