Kaspars Rācenājs: zaudējumu ieturēšana no darbinieka algas

Šajā rakstā Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, sniedz skaidrojumu par darba devēja kļūdām zaudējumu ieturēšanā no darbinieka algas.

Video intervija

Papildus iespējams noskatīties pilnu video interviju ar Kasparu Rācenāju par tēmu “Zaudējumu ieturēšana vai disciplinārsods”, kas ir pieejama MANAKABATA.LV platformas abonentiem sadaļā Ekspertu viedokļi.

Skaities vai klausies ekspertus MANAKABATA.LV platformā. Zemāk rakstveidā apkopotas dažas no eksperta atbildēm uz jautājumiem.

Darba devēju kļūdas

Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj darba devēji zaudējumu ieturēšanā no darbinieka algas? Pie kā tās pieved?

Kaspars Rācenājs: biežākā kļūda, ko pieļauj darba devēji, ir patvaļīga iespējamo zaudējumu novērtēšana un ieturēšana no darbinieka algas bez saskaņošanas ar darbinieku un bez darbinieka rakstveida piekrišanas, lai ieturētu konkrētus zaudējumus. Kādai darba devēja rīcībai jābūt pareizai? Likums šajā situācija paredz divus variantus:

1. atprasījuma tiesības (Darba likuma 78.pants), kad darba devējs lieko samaksājis darbiniekam un liek atmaksāt darbinieka atpakaļ. Piemēram, darba algas pārmaksa vai pārmaksātais algas vai laicīgi neizlietotais avanss. Šajā gadījumā darba devējam ir jāaizdod rakstisko rīkojumu par zaudējumu atprasījumu. Ja darbinieks piekrīt un neapstrīd, tad var ieturēt. Bet, ja apstrīd, tad darba devējs var celt prasību tiesā pret darbinieku, lai atprasītu nodarītus zaudējumus. Svarīgi, ka šo rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu darba devējs izdod ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas. Par rīkojuma izdošanu darba devējs nekavējoties paziņo darbiniekam. Ja darbinieks apstrīd darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas.
2. darba devējam radošo zaudējumu atlīdzināšana (Darba likuma 79.pants), kad darbinieks nodarījis zaudējumus darba devējam un darba devējs prasa no darbinieka zaudējumu atlīdzinājumu. Primārais šajā situācijā ir jāsaņem darbinieka rakstisko piekrišanu ieturēt zaudējumus. Tas jāpamato uz aktu par zaudējumu nodarīšanu. Darbinieks var piekrist zaudējumu atlīdzināšanai, var nepiekrist, vai arī piekris daļēji. Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.

Zaudējumu atlīdzināšanas risinājumi

Kāda ir zaudējumu atlīdzināšanas procedūra no darbinieka puses? Ko darīt, ja darbinieks nepiekrīt aprēķinātajiem zaudējumiem?

Kaspars Rācenājs: pirmkārt, darba devējam ir jānodrošina pierādījumu bāze par zaudējumu nodarīšanu no darbinieka puses. Šī nav formāla procesuāla darbība, bet svarīgs pamatojums, lai darbinieks saprotu, ko no viņa prasa. Ja darbinieks ir sabojājis darba devēja mantu, tad darba devējam jānovērtē tās subjektīvā vērtība. Otrkārt, atlīdzināšanas risinājumi varētu būt dažādi, piemēram, darbinieks var atmaksāt naudā darba devējam sabojātas mantas vērtību vai piekrist pakāpeniski šo summu ieturēt no algas, ievērojot 20% ieturējuma ierobežojumu mēnesī, saglabājot minimālo mēneša darba algas apmēru un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Darba likuma 80. pants). Vēl ir trešais variants – ar darba devēja piekrišanu darbinieks var aizstāt sabojāto mantu. Gadījumā, ja darba devējs aprēķinājis zaudējumus, par kuru summu darbinieks tomēr nepiekrīt, tad darba devējam celt prasību tiesā būs jābūt gatavam pierādīt zaudējuma summas novērtēšanu. 

Ekspertu viedokļi

Vairāk ekspertu skaidrojumus un viedokļus iespējams skatīt, abonējot MANAKABATA.LV platformu. Abonēt